Luters katrai dienai - 22. jūlijs

Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju deļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm, ka netopu iedomīgs. (2. Kor. 12:7)

Es domāju, Pāvils ir bijis viens no lielākajiem svē­tajiem, tāpat arī pravietis Dāvids. Taču, vislielākos augstumus sasnieguši, viņi nav pasargāti no savu darbu svētuma elka uzmācības - kā paši to ar nožēlu atzinuši. Jo Pāvils atklāti apliecina, ka Dievam vaja­dzējis atsaukt no elles sātana eņģeli, lai tas viņu durstītu un mocītu - vienīgi tādēļ, lai augstās atklās­mes nepadarītu Pāvilu iedomīgu, it kā viņš tādēļ būtu labāks un svētāks Dieva priekšā. Redzi, krietnais vīrs garā un ticībā redz šos augstprātības draudus, kas varētu likt viņam nākt Dieva priekšā pašam ar savu svētumu un sacīt: tik daudz es esmu darījis, cietis, sludinājis, atgriezis utt. Un citādi apustulis ne­varēja izbēgt no šīs nelaimes, kā vien - nest uz sava kakla velna eņģeli, lai tas viņu mocītu un liktu atzīt; es esmu tas, kas esmu, tikai no Dieva žēlastības, ne savu darbu vai nopelnu dēļ.