Luters katrai dienai - 21. janvāris

Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi un patiesības nav mūsos. (1. Jņ. 1:8)

Kristus valstība ir grēcinieku valstība. Šeit nav ne­viena svētā, kam nenāktos sacīt: ak, visuspēcīgais Dievs, es atzīstu sevi par nabaga grēcinieku, nepie­mini manu parādu! Mums visiem dziedama viena un tā pati dziesma: "Mūsu Tēvs debesīs, piedod mums mūsu parādus, kā ar¥ mēs piedodam saviem parād­niekiem!" Bet citi dievbijīgie svētie, kuri savam svētumam nezina ne gala, ne malas, neko no šiem vārdiem nesaprot; tie domā, ka Kristus valstībā grēka nav, ka tajā visiem ir jābūt šķīstiem un tīriem kā dūjām. Tie vēlas redzēt kristieti, kas ir tikpat svēts un gluži bez grēka, kā pats Kristus. Nekādā ziņā ne! - Kristietis ir tas, kas, būdams grēcinieks, atzīst savus grēkus un ienīst tos; viņa sirds sāp tādēļ, ka tā vēl sajūt grēku. Bet, ja satiec kādu, kas saka: es esmu bez grēka, tad zini, ka tas nav patiess kristietis, bet īsti nekristīgs cilvēks, jā, pats velns no elles dziļumiem.