1]  Par  sakramentu  lietošanu  tiek  mācīts,  ka  sakramenti  ir  iedibināti  ne  tikai,  lai  būtu atšķirības  zīmes  cilvēku  vidū,  bet  drīzāk,  lai  tie  būtu  zīmes  un  liecība  Dieva  gribai attiecībā uz mums, kas iedibinātas ticības modināšanai un stiprināšanai tajos, kas saņem sakramentus.  2]  Tādēļ  sakramenti  ir  jālieto  tā,  lai  tur  klāt  būtu  ticība,  kura  tic apsolījumiem, kas caur sakramentiem tiek piedāvāti un sniegti. 3] Tiek nosodīti tie, kas māca, ka sakramenti attaisno no veiktās darbības kā tādas (ex opere operato), un kas nemāca, ka, saņemot sakramentus, ir nepieciešama ticība grēku piedošanai.