6. janvāris

Mūsu Kunga Atspīdēšanas diena

Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. (Mt. 2:11)

Kā mums ir jāizlieto zelts un manta, kam tāda pie­der, mūsu Kunga Kristus valstības uzturēšanai un vairošanai? Tas nozīmē, ka mums ar naudu un mantu jāpalīdz un jārūpējas, lai netrūktu uzcītīgu Evaņģē­lija sludinātāju, uzticamu baznīcas kalpu un skolo­tāju, tā ka nabadzīgi ļaudis, kuri slimības vai kāda cita iemesla dēļ paši nespēj sevi nodrošināt, tomēr tiktu uzturēti. Un īpaši svarīgi ir, lai jauni, mācīties spējīgi zēni tiktu audzināti tā, ka arī mūsu pēcnā­cējiem būtu godīgi sludinātāji un baznīcas kalpi. Mums šajā gadījumā jārīkojas kā gudram, apdo­mīgam dārzniekam, kas arvien stāda jaunus kociņus, lai tad, ja kāds no vecajiem kokiem šodien, pēc gada vai diviem aiziet bojā, tā vietā drīz vien augļus nestu jauns koks. Kas tā izmanto savu naudu, tas dod dāvanas un nes upurus Jēzum tāpat, kā to darīja gudrie vīri.