3. janvāris
Mūsu Tēvs Debesīs.. (Mt. 6:9)
Kaut arī jūtu un pieredzu, ka es diemžēl nespēju no visas sirds sacīt lūgšanas Mūsu Tēvs vārdus - jo to pilnīgā veidā nespēj neviens cilvēks uz zemes, citādi mēs jau būtu iegājuši mūžīgajā dzīvošanā -, tomēr gribu mēģināt un iesākt kā bērniņš cieši turēties pie sava Tēva. Ja es nespēju pietiekami stipri ticēt, tomēr nedrīkstu saukt Dievu par meli, nedz teikt Viņam "nē". Kaut arī nespēju rīkoties tā, kā būtu pareizi, es tomēr nedrīkstu nostāties pret Dievu, it kā gribēdams saukt Viņu par velnu; man dienu pēc dienas jāmācās lasīt kā ābecē, līdz būšu iemācījies teikt līdzi lūgšanu Mūsu Tēvs un šo sprediķi, cik vien labi vai slikti es spēju, kaut arī tā vēl būtu tikai stostīšanās un vāvuļošana, tomēr - kaut tikai šie vārdi nāktu pār manām lūpām.
Dienišķā maize
Paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas. Lk 21:28bAdventa otrā svētdiena
Mal 3:19–24; Rm 15:4–13; Mt 11:2–10
Ps 72:1–7, 18–19; Jes 11:1–10; Rm 15:4–13; Mt 3:1–12
Krāsa: violeta vai zila
Kungs pieceļ nomāktos. Ps 146:8b
Patiesi, patiesi es jums saku: jūs raudāsiet un sērosiet, bet pasaule priecāsies; jūs bēdāsieties, bet jūsu bēdas pārtaps priekā. Jņ 16:20
Am 6:1–14
1Tes 5:1–11
Lk 1:57–68






