30. decembris

Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. (Jņ. 1:12-13)

Kristietim ir jābūt cilvēkam, kas ir piedzimis par kristieti. Te neklājas lāpīties ar darbiem, kā to dara Mozus skolnieki un visi darbu svētie, kas grib visu paveikt ar pavēlēm, izspiezdami no cilvēka vienu vai otru darbu, galu galā tā arī neko nepanākdami. Ir vajadzīgi gluži jauni cilvēki, kas tiktu saukti - no jauna dzimušie Dieva bērni, kas tic Kristus vārdam, tas ir, kas ar savām sirdīm turas pie Vārda, kas saka, ka Dievs caur Kristu piedod viņiem grēkus un uzņem viņus žēlastībā. Kristus šeit runā par divējādu dzimšanu: par miesīgu piedzimšanu no tēva un mātes un par garīgu dzimšanu ūdenī un Garā. Tie, kuri ir dabiski dzimuši, tiek saukti par cilvēkiem, un tiem ir miesa un dvēsele, prāts un sajūtas, acis, ausis un pārējie locekļi, kas cilvēkam ir. Bet tie, kuri ir garīgi dzimuši, tiek saukti par kristiešiem un nāk Dieva valstībā. Kristus par šo jauno dzimšanu īpaši sludina Nikodēmam, sacīdams: kas grib būt kristietis un nākt Dieva valstībā, tam jādzimst citādi nekā pirmoreiz, miesīgi piedzimstot. Vecā, miesīgā dzimšana te nespēj palīdzēt. Kas grib būt kristietis, tam jānomet savs vecais Ādams un jāmeklē citāda, jauna piedzimšana.