26. jūnijs
Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic! (Jņ. 20:29)
Mans mīļais Filip (Melanhton)! Jūsu prātu nomoka jautājums par to, kāds būs mūsu lietas (reformācijas) iznākums un gals. Bet es saku: ja jūs to spētu aptvert, tad es nemaz negribētu būt šīs lietas aizsācējs. Pats Dievs to ir iesācis tādā vietā, kas nebūs atrodama ar jūsu jaunās retorikas (jeb runas mākslas), nedz arī ar filozofijas palīdzību. Sīs vietas vārds ir - ticība. Tajā atrodamas visas lietas, ko nevaram ne redzēt, ne aptvert. Kas vēlas darīt ticības lietas redzamas un aptveramas, kā to darāt jūs, tas iemantos vienīgi sirdssāpes un vaimanas, kā tas pret mūsu gribu ir noticis ar jums.
Dienišķā maize
Tu, Betlēme Efrātā, sīkākā no Jūdas saimēm, no tevis Man nāks tas, kam jākļūst par valdnieku Israēlā! Viņš cēlies – no laika iesākuma, no mūžības dienām. Mih 5:1Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzalemē ieradās gudri vīri un jautāja: "Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām viņu pielūgt." Mt 2:1–2
Māc 11:9–12:14
Gal 5:25–6:10
Mt 16:21–28






