17. janvāris
Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki. (Mt. 10:34-36)
Visas Vecās Derības cīņas un kari ir līdzībā attēlojuši Evaņģēlija pasludinājumu - šis pasludinājums neizbēgami rada cīņas, nevienprātību, ķildas un troksni. Tādu dzīvi kristiešiem ir nācies dzīvot ar¥ apustuļu un mocekļu laikos, kad kristietībā viss notika vislabākajā veidā. Tas ir svētīgs nemiers, troksnis un cīņas, ko rada Dieva vārds. Šādos brīžos iesākas īsta ticība, un tai arvien nāk līdzi arī vajāšanas un ciešanas - tā ir īsta kristīga cilvēka dzīve.
Dienišķā maize
Paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas. Lk 21:28bAdventa otrā svētdiena
Mal 3:19–24; Rm 15:4–13; Mt 11:2–10
Ps 72:1–7, 18–19; Jes 11:1–10; Rm 15:4–13; Mt 3:1–12
Krāsa: violeta vai zila
Kungs pieceļ nomāktos. Ps 146:8b
Patiesi, patiesi es jums saku: jūs raudāsiet un sērosiet, bet pasaule priecāsies; jūs bēdāsieties, bet jūsu bēdas pārtaps priekā. Jņ 16:20
Am 6:1–14
1Tes 5:1–11
Lk 1:57–68






