18. septembris
Patiesības Gars nerunas no Sevis paša, bet runas to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. (Jņ. 16:13)
Ar šiem vārdiem Kristus dara Svēto Garu par sludinātāju - lai mēs neraudzītos debesīs atvērtām mutēm un nemēģinātu notvert Garu lielos augstumos, kā to dara vieglprātīgie; Kristus grib, lai mēs nenoveršamies no Vārda un sludināšanas amata, bet mācāmies un zinām, ka Svētais Gars arvien ir kopā ar Vārdu un caur to vada mūs visā patiesībā. Arī es esmu tikai pusizglītots doktors, tādēļ nevaru pārāk lepoties augsto garu priekšā, kuri jau sen ir uzlidojuši mākoņos augstāk par visiem Rakstiem, un domā, ka jau būs pieķērušies Svētajam Garam pie spārniem. Taču mana pieredze itin bieži ir mācījusi: tiklīdz iesāku ar savām domām klejot apkārt un celties debesīs, izlidodams ārpus Rakstiem, velns mani sagrābj un noved tik tālu, ka vairs nezinu, kur ir Dievs un kur esmu es pats.
Dienišķā maize
Par Tavām liecībām es ielīksmojos vairāk nekā par visiem labumiem.(Ps 119:14)
Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.
(Mt 13:52)
2Sam 18:19–23; Apd 23:23–35; Mk 12:13–27
Kalendārs
Pieteikties jaunumiem
Saites
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |