Ludzas draudzeVarakļānu Sv. Krusta draudzeViļānu draudze
IEVADS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
JAUNUMIPar draudziKAIMIŅU DRAUDZESSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasKarteGalerijaZIEDOJUMI 
LELB Satversme
|
Bībele
|Katehisms|
Augsburgas ticības apliecības
|Katrai dienai - Luters

12. novembris

Ka mirēji, un redzi, mes dzīvojam. (2. Kor. 6:9)

Dievs bieži atstāj savus bērnus bezspēcīgus un no­māktus, tā ka ikvienam šķiet - nu gan viņiem ir beigas, un tomēr tieši šajos brīžos Dieva spēks ir ar viņiem. Jo tur, kur izbeidzas cilvēku spēki, atklājas Dieva spēks, ja vien ir ticība, kas to sagaida un sa­ņem. Un atkal - Dievs Saviem ienaidniekiem ļauj paaugstināties, kļūt lieliem un vareniem. Viņš atrauj tiem Savu spēku, ļaudams, lai tie dižojas un piepūšas paši savā spēkā. Kur sākas cilvēka spēks, tur Dieva spēks beidz darboties. Un tad, kad šie burbuļi ir jau pavisam lieli un visi domā, ka augstprātīgie āksti ir uzvarējuši, kad tie arī paši par sevi ir pārliecināti un jūtas jau visu paveikuši, - Dievs izdur burbulī cauru­mu, un viss ir galā. Nelgas nezina, ka, kļūdami stipri, viņi ir Dieva atstāti - Dievs atrauj no tiem Savu roku.

Dienišķā maize

Tā saka Kungs Dievs: Es pats meklēšu un vedīšu atpakaļ savas avis!

(Ech 34:11)

Redzēdams ļaužu pūli, Viņš /Jēzus/ iežēlojās par tiem, jo tie bija novārguši un pamesti kā avis, kurām nav gana.

(Mt 9:36)

Jer 36:27–37:2; 1Kor 14:1–12; Mt 10:16–23


Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»