10. oktobris

Es neesmu liedzies veikt gana pienākumus Tava uzdevumā; es nelaimes dienu neesmu vēlējies, to Tu zini! Kas nāca no Tavas mutes, tas ir atklāts Tavā priekšā. (Jer. 17:16)

Kurš pilda sludināšanas amatu, lai atceras: velns un pasaule nedos tev miera, tie arvien tev uzbruks. Ja tu saki patiesību, pasaule kļūst vai traka no dusmām un sāk tevi vajāt un nolādēt, tā ka tev jācieš zaimi un izsmiekls. Ja pasaule var izraut savu zobenu un cīnī­ties pret tevi, tā to noteikti arī darīs; un velns, būdams meistars šādās lietās, nāk tai palīgā, raidīdams uz tavu sirdi indīgas, ugunīgas bultas, gribēdams to izkausēt. Kad nu tu sajūti šādus uzbrukumus, kad pasaule tevi nolād un vajā, turklāt vēl apsmej un iz­zobo tevi, un arī velns nerimstas tevi mocīt, - kas tad tev ir jādara? Vai jākļūst nepacietīgam, jāatstāj sludināšanas amats un jābēgū Nē, tev jābūt pacietī­gam, jāiztur, jāsaņem dūša un jāsaka: labi, mans Kungs Kristus jau iepriekš ir sacījis -jūs raudāsit un vaimanāsit; bet Viņš arī ir piebildis - jūsu bēdas tiks pārvērstas priekā. Ja Viņš nav melojis, sacīdams, ka tagad, kad Viņu neredzu, man ir jābēdājas un jāraud, tad patiesība būs arī tas, ka es Viņu atkal redzēšu un manā sirdī mājos prieks.