13. aprīlis

Dievs sēdinājis Kristu pie Savas labas rokas Debe­sīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām. (Ef. 1:20-22)

Lai būtu kā būdams - vai esam grēkojuši vai labu vien darījuši - mums nav jābīstas, nedz jākrīt izmisumā. Jo mēs nelepojamies ar saviem labajiem darbiem un tāpat arī nezaudējam cerības, ja esam grēkojuši, bet - pateicamies Dievam, ka mūsu ticība ir augstāka par jebkādiem labiem darbiem un grēkiem. Un, ja arī sātans cenšas vēl smagāk un briesmīgāk mūs mocīt un kārdināt; viņš varētu mūs pieveikt vienīgi tad, ja spētu noraut Kristu lejā no Debesīm, kur Viņš sēž pie Dieva labās rokas. Bet, tā kā Kristus tur, Debesu augstībā, ir un paliek, tad arī mēs paliekam kungi un uzvarētāji pār grēku, nāvi, velnu un visām lietām, un te nu neviens nespēj stāties mums pretī.