22. novembris

Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Mana vārda, tur Es esmu viņu vidū. (Mt. 18:20)

Cilvēks daudz vairāk un smagāk grēko tad, kad viņš ir viens, nekā tad, kad ir kopā ar citiem ļaudīm. Arī es pats to esmu pieredzējis - tieši vienatnē esmu visbiežāk kritis grēkā. Būdams vienatnē, katrs var labāk nodoties pārdomām. Ja mums noticis kas ne­patīkams, mēs, vienatnē pārdomādami, vairāk ņe­mam to pie sirds un redzam daudz lielāku un ļaunā­ku, nekā tas īstenībā ir. Mēs domājam, ka neviens nav nelaimīgāks par mums, un sapņojam, ka beigu beigās ar mums notiks pats ļaunākais. Īsi sakot: kad esam vieni, mūs pārņem savādas domas, kas liek iztēloties mūsu stāvokli ļaunāku, nekā tas ir, turpretī par citiem domāt, ka viņi ir daudz laimīgāki par mums; tādēļ mums kļūst bezgala sāpīgi, domājot, cik labi citiem klājas, kamēr mēs ciešam bēdas un trūkumu.