20. marts

Es bauslība bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam. (Gal. 2:19)

Raksti daudzviet sauc mūsu Kungu Kristu šādā jaukā vārdā - par mūsu bauslību, grēku un nāvi, lai gan Viņš pats nav nekas cits, kā brīvība, mūžīgā dzī­vība un pestīšana. Tādēļ Viņš ir kļuvis par bauslību, stādamies pretī bauslībai, kļuvis par grēku, kas cīnās pret grēku, un par nāvi - pret nāvi, lai atpestītu mūs no bauslības lāsta, no grēka un nāves, taisnotu un da­rītu dzīvus. Tā nu Kristus reizē ir bauslība un brīvī­ba, grēks un taisnība, nāve un dzīvība. Jo tieši ļau­dams bauslībai Sevi apsūdzēt, grēkam nolādēt un nāvei aprīt, Viņš ir noņēmis mums bauslības slogu, nolādējis pašu grēku, iznīcinājis nāvi, darījis mūs taisnus un atpestījis. Tā Kristus ir gan inde, kas nonāvē bauslību, grēku un nāvi, un svētīgas zāles, kas ne tikai atbrīvo visus ticīgos no visām nelaimēm, bet arī taisno, dara dzīvus un atpestī viņus.