Ludzas draudzeVarakļānu Sv. Krusta draudzeViļānu draudze
IEVADS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
Mums ir jauna nodaļa: Kapusvētki. Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
JAUNUMIPar draudziKAIMIŅU DRAUDZESKapusvētki un svecīšu vakariSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasZIEDOJUMI 
LELB Satversme
|
Bībele
|Katehisms|
Augsburgas ticības apliecības
|Katrai dienai - Luters

XX ARTIKULS PAR LABAJIEM DARBIEM

   1] Mūsu teologi nepatiesi tiek apvainoti, ka tie aizliedzot labos darbus. 2] Viņu publicētie raksti par desmit baušļiem un citi ar līdzīgu saturu apliecina: tie ir lietderīgi mācījuši par visām dzīves kārtām un pienākumiem, tas ir, kādas dzīves kārtas, kādi darbi jebkurā aicinājumā ir Dievam patīkami. 3] Par šīm lietām agrāk mācītāji ir gan pārāk maz mācījuši, neatlaidīgi prasīdami tikai bērnišķīgus un veltīgus darbus – noteiktas svētku dienas, noteiktus gavēņus, dažādas brālības, svētceļojumus, svēto godināšanu, rožu kroni, mūku dzīvi un tiem līdzīgus. 4] Arī mūsu pretinieki nu ir pamācīti un atradinājušies šos nederīgos darbus cildināt tā, kā darīja kādreiz. 5] Turklāt tie ir arī sākuši pieminēt ticību, par ko agrāk bija apbrīnojams klusums. 6] Tagad viņi māca, ka mēs netopam attaisnoti tikai caur darbiem vien, bet saista kopā ticību un darbus un saka, ka topam attaisnoti caur ticību un darbiem. 7] Šī mācība ir ciešamāka par iepriekšējo un var sniegt vairāk mierinājuma nekā viņu vecā mācība. 8] Kad nu vissvarīgākā baznīcas mācība par ticību tik ilgu laiku bija palikusi nezināma, un tiešām visi var liecināt, ka sprediķos par ticības taisnību bija visdziļākais klusums, bet baznīcā varēja klausīties tikai mācību par darbiem, tad nu mēs savas draudzes par ticību esam mācījuši šādi: 9] Vispirms jau to, ka mūsu darbi nevar mums dot izlīgumu ar Dievu, nedz var mums nopelnīt grēku piedošanu, žēlastību un attaisnošanu, bet – ka to visu iegūstam tikai caur ticību, ticēdami, ka tiekam pieņemti žēlastībā Kristus dēļ, kurš vienīgais ir nolikts par vidutāju un izlīguma upuri, caur kuru Tēvs tiek samierināts ar mums. 10] Ja nu kāds iedomājas ar darbiem sev nopelnīt žēlastību, tāds nicina Kristus nopelnu un žēlastību un bez Kristus, pats ar saviem cilvēciskajiem spēkiem, meklē ceļu pie Dieva, kaut gan Kristus ir sacījis par sevi: "Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība!" (Jņ. 14:6) 11] Šo mācību par ticību Pāvils māca visās savās vēstulēs, piemēram: "Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticība, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana, ne ar darbiem, lai neviens nelielītos." (Ef. 2:8 – 9) 12] Un tādēļ, lai neviens viltīgi neteiktu, ka mēs esam ieviesuši jaunu Pāvila mācības skaidrojumu, tad par visu šo jautājumu sniedzam arī baznīcas tēvu liecības. Tā 13] Augustīns daudzos [savu darbu] sējumos aizstāv žēlastību un ticības taisnību pret darbu nopelniem. 14] Un līdzīgi māca Ambrozijs darbā De vocatione Gentium (Par pagānu aicināšanu) un citur. Minētajā darbā viņš raksta: "Atpirkšana ar Kristus asinīm kļūtu nevērtīga un arī cilvēku darbu priekšrocības nomāktu Dieva žēlastību, ja attaisnošana, kas notiek žēlastībā, būtu panākama ar iepriekš iegūtiem nopelniem, tā ka tā no Dieva dāvanas kļūtu par pelnītu atalgojumu." 15] Lai gan nesaprātīgie nievā šo mūsu mācību, tomēr dievbijīgās un nedrošās sirdsapziņas piedzīvo to lielo mierinājumu, ko tā dod, jo mierīgu sirdsapziņu nevar iegūt ne ar kādiem darbiem, bet tikai ticībā, kad droši paliek pie tā, ka Kristus dēļ Dievs ir mums labvēlīgs, kā arī Pāvils māca: 16] "Tad nu mums, ticībā attaisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu." (Rom. 5:1) 17] Visa šī mācība ir cieši saistīta ar izbiedētās sirdsapziņas cīņu, un to nevar saprast, ja nepazīst šo cīņu. 18] Tāpēc aplami par šo lietu spriež nepieredzējuši un pasaulīgi cilvēki, kas sapņo, ka kristīgā taisnība neesot nekas cits kā pilsoniskā vai filozofiskā taisnība. 19] Agrāk sirdsapziņu mocīja ar mācību par darbiem, tā ka nedzirdēja par Evaņģēlija mierinājumu. 20] Nemierīgā sirdsapziņa citus dzina tuksnesī, klosterī, tur tie cerēja izpelnīties sev žēlastību ar mūku dzīvi. 21] Daži izdomāja kādus citus darbus žēlastības pelnīšanai un gandarīšanai par grēkiem. 22] Tādēļ bija nepieciešams ļoti liels darbs, lai šo mācību par ticību uz Kristu nodotu tālāk un atjaunotu tā, lai izbiedētajām sirdīm netrūktu mierinājuma un lai tās zinātu, ka žēlastība, grēku piedošana un attaisnošana ir saņemama ticībā Kristum. 23] Ļaudis tiek arī mācīti, ka vārds "ticība" šeit nenozīmē tikai paša vēsturiskā notikuma zināšanu, kāda ir arī bezdievīgajiem un velnam, bet tas nozīmē tādu ticību, kas tiešām tic ne tikai pašam notikumam, bet arī šī notikuma ieguvumam, proti, šim artikulam – grēku piedošanai, tas ir, ka mēs caur Kristu saņemam žēlastību, taisnību un grēku piedošanu. 24] Kas nu ir sapratis, ka caur Kristu viņam ir žēlīgs Tēvs, tas patiesi pazīst Dievu un apzinās, ka ir Dieva gādībā, tas Viņu piesauc un nav bez Dieva kā pagāni, 25] jo velni un bezdievīgie nespēj šim artikulam – grēku piedošanai – ticēt. Tāpēc viņi Dievu nīst kā ienaidnieku, Viņu nepiesauc un nekā laba no Viņa negaida. 26] Arī Augustīns vārdu "ticība" šādā veidā paskaidro lasītājam un māca, ka Rakstos vārds "ticība" netiek saprasts kā zināšana, kā tas ir pie bezdievīgajiem, bet kā paļaušanās, kas iepriecina un iedrošina izbiedētos prātus. 27] Turklāt mēs mācām, ka labi darbi jādara nevis cerībā ar tiem nopelnīt žēlastību, bet Dieva gribas dēļ. 28] Tikai ticībā tiek satverta grēku piedošana žēlastībā. 29] Un, kad caur ticību tiek saņemts Svētais Gars, tad sirdis tiek atjaunotas un iegūst jaunas tieksmes, lai varētu rasties labi darbi. 30] Ambrozijs [De Vocatione Gentium] saka: "Ticība ir labas gribas un taisnas rīcības māte." 31] Tiešām, cilvēka spēki bez Svētā Gara ir ļaunu tieksmju pilni un pārāk vāji, lai spētu darīt darbus, kas ir labi Dieva priekšā. 32] Turklāt tie ir velna varā, kurš dzen cilvēkus uz visādiem grēkiem, bezdievīgiem uzskatiem un atklātiem noziegumiem, 33] kā tas ir redzams pie filozofiem, kas paši gan centušies godīgi dzīvot, tomēr to nav spējuši, bet ir aptraipījušies ar daudziem atklātiem noziegumiem. 34] Tāds ir cilvēka nespēks, kad viņš ir bez ticības un bez Svētā Gara un sevi vada tikai ar cilvēciskiem spēkiem. 35] No tā viegli saprotams, ka šī mācība par ticību nevar tikt apsūdzēta par to, ka tā noliedz labus darbus, bet tā gan jo vairāk cildināma, tāpēc ka parāda, kādā veidā mēs spējam darīt labus darbus. 36] Tiešām, bez ticības cilvēciskā daba nekādā veidā nespēj darīt pirmā un otrā baušļa prasītos darbus. 37] Bez ticības cilvēks nelūdz Dievu, no Dieva nekā negaida, nenes savu krustu, bet meklē cilvēku aizstāvību, uzticas cilvēku aizsardzībai. 38] Tādējādi sirdī valda it visas iekāres un cilvēciski nodomi, jo nav ticības un paļaušanās uz Dievu. 39] Lūk, tādēļ Kristus saka: "Jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt." (Jņ. 15:5) Un baznīca dzied: "Bez Tavas Dievišķās žēlastības nav cilvēkā nekā šķīsta." 

« atgriezties

Dienišķā maize

Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens,
kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.
Jņ 3:16

Pasha – Lielā piektdiena

Hoz 6:1–6; 2Moz 12:1–13; Jņ 18:1–19:42
Ps 22; Jes 52:13–53:12; Ebr 10:16–25 vai Ebr 4:14–16, 5:7–9; Jņ 18:1–19:42

Krāsa: melna vai purpursarkana

Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās
un teica: "Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Rdz 3:1–9, 19–33
1Pēt 1:10–20
Jn 13:36–38

Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»