Ludzas draudzeVarakļānu Sv. Krusta draudzeViļānu draudze
IEVADS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
JAUNUMIPar draudziKAIMIŅU DRAUDZESSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasKarteGalerijaZIEDOJUMI 
LELB Satversme
|
Bībele
|Katehisms|
Augsburgas ticības apliecības
|Katrai dienai - Luters

XXI ARTIKULS PAR SVĒTAJIEM VELTĪTO KULTU

1] Par svētajiem veltīto kultu tiek mācīts, ka svētos var turēt piemiņā, lai ņemtu priekšzīmi no viņu ticības un labiem darbiem, katrs pēc sava aicinājuma. Tāpat kā ķeizars karā ar turkiem, tos dzīdams ārā no tēvijas, var sekot Dāvida piemēram, jo abi ir ķēniņi. 2] Bet Raksti nemāca piesaukt svētos vai lūgt no tiem palīdzību, jo tikai Kristus mums ir norādīts kā vienīgais Vidutājs, Samierinātājs, Augstais priesteris un Aizlūdzējs (1. Tim. 2:5; Rom. 8:34). 3] Viņš ir jāpiesauc, jo ir apsolījis uzklausīt mūsu lūgšanas, un šāds kults Viņam patīk visvairāk, proti, ka Viņu piesaucam visās bēdās un grūtumos: 4] "Un, ja kāds krīt grēka, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns." (1. Jņ. 2:1)

‌‌
1] Šis ir gandrīz viss mūsu mācības kopsavilkums, kurā var redzēt, ka tur nav nekā tāda, kas nesaskanētu ar Rakstiem vai kristīgo [katolisko] baznīcu, vai Romas baznīcu, kā tas zināms no tās teologu rakstiem. Ja tas ir tā, tad tie, kuri pieprasa mūsējos uzskatīt par ķeceriem, spriež cietsirdīgi. 2] Taču pastāv nevienprātība tikai dažu ieviesušos ļaunprātību dēļ, kas bez likumīga pamata ir iezagušās baznīcā. Un, ja arī būtu bijusi kāda atšķirība mācībā, tad tomēr bīskapiem pienāktos izturēties iecietīgi pret mums tās ticības apliecības dēļ, kuru nupat izklāstījām. 3] Pat baznīcas kanoni nav tik stingri, lai prasītu visur vienus un tos pašus rituālus, jo visās draudzēs rituāli nekad arī nav bijuši vienādi. 4] Turklāt lielāko daļu seno rituālu mēs jo rūpīgi ievērojam. Katrā ziņā tā ir nepatiesa apsūdzība, ka mūsu draudzes atmetot visas ceremonijas, visus vecos kultiskos iekārtojumus. 5] Taču jau agrāk bija vispārēja žēlošanās par kaitīgām ieražām [ļaunprātībām] ierastajos baznīcas rituālos. Tā kā ar skaidru sirdsapziņu tās nevarēja atzīt par labām, tad tās ir daļēji labotas.
 
 

« atgriezties

Dienišķā maize

Deviņpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem
Mums ir šis bauslis, lai tas, kas mīl Dievu, mīl arī savu brāli.

(1Jņ 4:21)

2Moz 24:9–11; Ef 4:22–32; Mt 22:1–14
Ps 121; 1Moz 32:22–31; 2Tim 3:14–4:5; Lk 18:1–8

Krāsa: zaļa

Es slēgšu ar viņiem mūža derību, ka Es nenovērsīšos no viņiem un darīšu tiem labu.

(Jer 32:40)

Ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas – viss nāk no Dieva, kas apžēlojas.

(Rm 9:16)

2Ķēn 4:8–37; Apd 9:10–31; Lk 3:7–18


Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»