Luters katrai dienai - 1. janvāris

Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis. (Lk. 2:21)

Tam, ka Viņa vārds ir Jēzus, ir pamatojums: mūsu valodā tas nozīmē - Pestītājs; jo Pestītājs ir tas, kas glābj, palīdz, atpestī un nes svētību ikvienam. Ebreju valodā šādu Pestītāju sauc "Jēzus". Arī eņģelis Gab-riels Jāzepam sapnī bija teicis: "..un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no Viņas grēkiem." (Mt. 1:21) Pats eņģelis šeit arī paskaidro, kādēļ šis Bērns tiks saukts vārdā Jēzus - Pestītājs, proti, Viņš nesīs svētību un pestīšanu Savai tautai. Bet kāds tad ir mūsu vārds? Nav šaubu: ja Kristus mums dod visu, kas Viņam pieder, Viņš dod mums arī Savu vārdu. Tādēļ mēs visi tiekam saukti par kristiešiem - visi saņemam Jēzus, Pestītāja, vārdu -kā sauc Viņu, tāpat tiekam saukti arī mēs - kā Sv. Pāvils raksta romiešiem: "Cerībā mēs esam pes­tīti." (Rom. 8:24) Redzi, tādēļ kristieša kārtai ir dots tik nenovērtējams gods. Tā saņem visu Kristus dārgumu pāriplūstošo bagātību, ko Viņš izlej pār mums, tā ka mūsu sirdis kļūst brīvas, bezbailīgas, prieka un miera pilnas un spēj labprāt pildīt bauslī­bas prasības.