Luters katrai dienai - 25. oktobris

Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas peries cūkām priekšā. (Mt. 7:6)

Jā, mīļais Kungs, tās viņiem jau ir tikušas. Jo, tā kā Evaņģēlijs tiek sludināts visiem cilvēkiem un izplatās visā pasaulē, mēs nevaram aizkavēt to, ka arī suņi un c?kas mūsu dārgumu sakampj un rauj pie sevis. Bet tādēļ jau tas vēl nekļūst par viņu īpašumu; paldies Dievam, tiem nav lemts iegūt šo svētumu. Viņiem gan tiek ãaumalas un sēnalas - miesīgā brī­vība, bet neviens suns, nedz c?ka nespēj saņemt ne burtu no Evaņģēlija - kaut arī tie izlasītu visas grāmatas un noklausītos visus sprediķus, iedomāda­mies, ka jau zina to visu no galvas. Bet kas tad galu galā sagaida vajātājus un tirānus? Kādu algu tie sa­ņem? Cik briesmīgu slimību Dievs uzsūtīja Hēro-dam! Viņa miesa sāka p?t, un tajā, viņam vēl dzīvam esot, saviesās tārpi, tā ka neviens nespēja atrasties viņa tuvumā briesmīgās smakas dēļ. Viņa ciešanas bija tik smagas, ka neļāva rast mieru ne dienu, ne nakti. Viņš mazgājās avotā, mazgājās eļļā - taču nekas nelīdzēja, līdz beidzot Hērods ņēma nazi, lai pats to iedurtu savā miesā un izbeigtu ciešanas. Tāpat klāsies visiem tirāniem un patiesības vajātājiem.